Mākslīgā āda attiecas uz sintētisko ādu vai citiem produktiem, kas atgādina īstu ādu, bet patiesībā ir mākslīgi sintezēti no pamata ķīmiskajām izejvielām. Mākslīgā āda, kas pazīstama arī kā ādas vai gumijas savienojuma imitācija, ir mākslīgo materiālu, piemēram, PVC un PU, vispārīgais termins. To izgatavo, putojot vai laminējot dažādas PVC un PU formulas uz tekstilizstrādājumiem vai neaustām auduma bāzēm. To var pārstrādāt un ražot atbilstoši dažādām prasībām pēc izturības, nodiluma pretestības, aukstuma pretestības, krāsas, spīduma, modeļa utt. Tam ir ļoti dažādas krāsas un raksti, laba ūdensnecaurlaidīga veiktspēja, glītas malas, augsts izmantošanas ātrums un salīdzinoši zemāka cena nekā īstai ādai. Tomēr lielais vairums mākslīgās ādas nevar sasniegt tādu pašu sajūtu un elastību kā īstā āda. Tās garengriezuma posms atklāj niecīgus burbuļu caurumus, auduma bāzes vai virsmas plēves un sausas mākslīgās šķiedras.
Kādas ir mākslīgās ādas acīmredzamās iezīmes?
Mākslīgo ādu var iedalīt trīs veidos, pamatojoties uz to komponentiem: PVC (polivinilhlorīds), PE (polietilēns) un PU (poliuretāns), un to ķīmiskie izstrādājumi ir arī atšķirīgi.
Mākslīgās ādas īpašības
1. Biezums ir vienmērīgs, virsma ir gluda, bez dabīgiem defektiem, un arī poras un raksti ir ļoti vienmērīgi. Parasti ādā nav savārstījuma.
2. Tekstūra ir vienveidīga, bez bojājumiem, rupjām līnijām un visiem defektiem.
3. Ūdens absorbcija un elastība nav acīmredzami.
4. Tas jūtas kā plastmasa un ir slikta atveseļošanās. Kad saliekts, krokas biezums ir vairāk vai mazāk līdzīgs.
5. Spēcīga plastmasas smarža, nav kažokādu smaržas.
6. Pēc dedzināšanas liesma ir enerģiska, ātri sarūk un tai ir ļoti nepatīkama plastmasas smarža. Pēc atdzesēšanas tas kļūst lipīgs pēc sadedzināšanas un sacietē gabaliņos. Mākslīgo ādas materiālu, piemēram, hlora savienojumu, hlora gāzes un slāpekļa saturošu savienojumu, sadegšanas produkti visi ir kaitīgi cilvēku veselībai. Tāpēc mēs nevaram sadedzināt šos mākslīgos materiālus pēc vēlēšanās.
